Vārds Sarasvatī burtiski nozīmē: tā, kura dod vissvarīgākās zināšanas (Sāra) par mūsu dvēseli (Sva). Dievība Sarasvatī tiek arī uzskatīta par Zināšanu Dievieti jeb dievību, kas pārvalda izglītību, intelektu, amatniecību, mākslas un prasmes. Viņa ir Brahmas sieva, un, tā kā Brahma ir visu zināšanu avots, Sarasvatī ir pašas zināšanas. Tāpēc daudzi studenti un pat lieli zinātnieki godina viņu, lai iegūtu viņas labvēlību un svētību. Viņu attēlo tērpušos baltā apģērbā: Sarasvatī ir ļoti skaista un pievilcīga.
Viņa sēž lotosa ziedā, kas simbolizē summum bonum — Absolūtās Patiesības izpratni. Viņa ir ne tikai apveltīta ar zināšanām par Augstāko Realitāti, bet ir arī tās apzinājusies ar savu pieredzi. Divās rokās viņa tur mūzikas instrumentu vīnu, labajā rokā — akšamālu (lūgšanas krellītes) un kreisajā rokā puštaku (grāmatu), kas pārstāv zināšanas par visām zinātnes nozarēm. Grāmata vai svētie raksti, kurus viņa tur savā rokā, arī norāda uz to, ka šīs zināšanas vienas pašas var mums atklāt Patiesību. Vīna liecina par to, cik brīnišķīga ir visu mākslu apgūšana. Spēlējot uz vīnas, viņa piepilda meklētāja prātu un intelektu ar savām zināšanām, lai ikviens varētu sasniegt harmoniju ar visu Visumu. Lūgšanas krellītes pārstāv visas garīgās zinātnes, kā meditāciju un džapu (Dieva svēto vārdu daudzināšana), un tās atrodas labajā rokā, norādot, ka tās ir daudz svarīgākas par laicīgajām zināšanām, kas atrodas grāmatā, kuru viņa tur kreisajā rokā. Viņas četras rokas arī norāda uz viņas neierobežotajām spējām visos četros virzienos. Viņa arī pārstāv radošo dzirksti, jeb spēka un intelekta apvienojumu, kas ir visas radīšanas pamatā.
Vēl cita viņas vārda tiešā nozīme ir straume, kas var apzīmēt domas, vārdus vai upes tecējumu. Viņa ir pieminēta Vēdās kā upes dievība. Viņas citi vārdi ir sekojoši: Sārada (vissvarīgākās būtības devēja), Brahmī (Brahmas sieva), Mahāvidjā (augstāko zināšanu glabātāja), Bhāratī (daiļrunība), Mahāvidjā (pārpasaulīgās zināšanas), Ārjā (diženā), Mahāvānī (pārpasaulīgā valoda), Kāmadhēnu (govs, kas piepilda visas vēlmes), Dhanēšvarī (bagātības dieviete) un Vagīšvarī (runas pavēlniece). Zināšanas izpaužas darbībā caur valodu. Ar viņas vēlmi pasaulē atklājas valoda runā un rakstos.
Reizēm viņu attēlo ar piecām sejām un astoņām rokām, kas pārstāv jaunas spējas. Šajās papildu rokās viņa var turēt pāšu (cilpu), ankušu (nūju), čakru (disku), padmu (lotosa ziedu), trišulu (trijzari), un šankhu (gliemežnīcu). Dažreiz viņa pārvietojas uz gulbja, kas ir viņas vīra Brahmas nesējdzīvnieks. Bet citreiz viņa sēž uz pāva vai arī tas sēž viņas tuvumā. Pāvs pārstāv pasaules skaistumu, kas var novirzīt no mērķa garīgā ceļa gājēju. Gulbis simbolizē gudrības un zināšanu ieguvi, jo tas ēdot spēj atdalīt pienu no ūdens, paņemot tikai pienu, kas ir visvērtīgākā daļa.
Sarasvatī ir arī šakti jeb Brahmas, pakārtotā Visuma radītāja, spēks un dzīvesbiedre. Līdz ar to viņa tiek arī uzskatīta par Visuma māti. Šī iemesla dēļ viņu reizēm saista arī ar auglības rituāliem.